Zēna gados, vecāku stumdīts, sācis apgūt celtniecības zinības, bet Jānis sapratis, ka negrib un, tālab, arī nevar turpināt mācīties zinātni, kas pašu neinteresē. Tad Jānis iestājās, tolaik Pētera Stučkas vārdā sauktajā, Latvijas valsts universitātē, Bioloģijas fakultātē, kur ar neizsīkstošu interesi turpināja apgūt zinības līdz trešajam kursam. Līdz, kopā ar kursa biedriem, apmeklēja Latvijas brīvvalsts prezidenta Čakstes kapa vietu un tūlīt, pēc šī pasākuma, tika izslēgts no universitātes. Taču, šai fakultātē iegūtās zināšanas, kuras Baltvilku pavadīja visu atlikušo mūžu, pētot Latvijas un PSRS plašo klajumu floru un faunu mijās ar liktenīgiem notikumiem – iepazinās un iemīļoja meiteni Dzintru, ar kuru kopā pavadīta visa dzīve un izaudzināti divi bērni. Mājas “Zīlītes” celtas 1935.gadā, kā Jāņa tēva mājas. Dzejnieka vecāki bija iztikuši zemnieki. Zīlītes kā daudzas Latvijas viensētas ir pieredzējušas gan Latvijas augšupeju, gan kara šausmas, gan nepelnītu panīkumu, jau tagadējās brīvās Latvijas laikā. Jānis Baltvilks piedzima 1944.gadā 24.jūlijā kā vidējais dēls. Jau kopš bērnības visu brīvo laiku pavadījis pļavās, mēžos, pie ūdens pētot putnus un to parašas. Skolas gados darbojies ornitoloģijas pulciņos, kur kopā ar skolotājiem un domu biedriem nerimdināmi krājis zināšanas, lai velakos gados to liktu uz papīra. Lai godātu Jāņa Baltvilka dižgaru, visu pirms mums ir jāreanimē viņa dzimtās mājas, kurās viņš vienmēr ir bijis ar sirdi un dvēseli līdz pat savai nāves stundai.
