27/04/2026
Lai draudzībai nav beigas…/Kad uguns lēni kuras
Rakstu dziesmu…
Es nezinu, kur aizsteidzies ir pulkstenis un laiks?
Un, vai tas kādreiz mainīsies, lai taptu kaut kas skaists?
Šķiet, lēnām izgaist cilvēks pats, pat mākslīgas ir dziesmas!
Vai varam abi satikties pie ugunskura liesmas?
Tu paņem tēju termosā, es siltu pledu ņemšu.
Lai klusumā pie ugunskura, abi tēju dzertu.
Lai izdeg rāmi ugunskurs, un pasaule, lai steidzas!
Mums vajag mazliet apstāties, lai draudzībai nav beigas.
Mēs sēdēsim bez pulksteņa, lai saule skaita stundas,
Un vērosim, kā zvaigznes krīt, kad uguns lēni kuras.
Mēs sēdēsim bez pulksteņa, lai saule skaita stundas,
Un vērosim, kā zvaigznes krīt, kad uguns lēni kuras.
Kad saule savus starus cels un pāri jūrai stieps.
Pie ugunskura rīta oglēm, mēs vērosim, kā skries...
Tie paši ļaudis, laiks tas pats, un pulkstenis pie sienas.
Mums palikušas abiem te vēl tikai dažas dienas...
Mēs sēdēsim bez pulksteņa, lai saule skaita stundas,
Un vērosim, kā zvaigznes krīt, kad uguns lēni kuras.
Mēs sēdēsim bez pulksteņa, lai saule skaita stundas,
Un vērosim, kā zvaigznes krīt, kad uguns lēni kuras.
Mārtiņš Bergmanis
26.aprlīlis 2026.