11/04/2026
Pasaules skatuve kļūst klusāka, bet Vijas deja nebeidzas - tā turpinās citā dimensijā...🙏
Ar dziļām skumjām paziņojam, ka 2026. gada 11. aprīlī 103 gadu, 2 mēnešu un 5 dienu vecumā Ņujorkā, Cobble Hill Health Center slimnīcā mūžībā devusies latviešu dejotāja, horeogrāfe, pedagoģe un māksliniece Vija Vētra.
Vija Vētra dzimusi 1923. gada 6. februārī Rīgā. Horeogrāfiju studējusi Vīnē. Otrā pasaules kara laikā kopā ar daudziem latviešiem devusies trimdā uz Austrāliju, kur nodzīvojusi sešpadsmit gadus un kur aizsākusies dziļa interese par indiešu deju tradīcijām. 1962. gadā viņa atgriezās Eiropā, kur uzstājās deju koncertos un pasniedza dejotprasmi, bet kopš 1964. gada dzīvoja Ņujorkā, Manhetenas mākslinieku namā.
Māksliniece koncertējusi Austrālijā, Amerikā, Indijā un Eiropā. Viņas skatuves darbība aptvēra gandrīz astoņus gadu desmitus, tostarp uzstāšanās Pasaules izstādē Ņujorkā 1964. gadā, kur Baltijas valstu programmā tika dejota latviešu deju svīta, kā arī uzstāšanās Londonā Lielbritānijas karalienei Elizabetei II.
Par nozīmīgu notikumu Latvijas kultūras dzīvē kļuva 2012. gadā Talsu baznīcā izdejotā Andreja Eglīša un Lūcijas Garūtas tautas lūgšana “Dievs, Tava zeme deg!”. Sekojot Imanta Ziedoņa uzaicinājumam, kopš 1990. gada Vija Vētra ik gadu atgriezās Latvijā, lai apciemotu dzimteni un satiktu savus skatītājus, iedvesmojot jaunas dejotāju paaudzes.
2023. gada 20. jūnijā Rīgas Latviešu biedrības namā nodibinājums “Vijas Vētras FONDS” organizēja mākslinieces 100. dzīves un 80. skatuves darbības jubilejas koncertu. Tajā pati māksliniece uzstājās pēdējo reizi. Vija Vētra tajā izdejoja komponista Artūra Maskata jubilārei veltīto kompozīciju “Ievainots gājputns” deju grupas un pianista Vestarda Šimkus pavadījumā.
2023. gada vasarā nodibinājums “Vijas Vētras FONDS” sadarbībā ar Latvijas Okupācijas muzeju un IB Media Productions sagatavoja videoierakstu “Gadsimta interviju – VIJAI VĒTRAI 100”, kas glabājas Latvijas Okupācijas muzeja fondos.
Par mākslinieci tapušas grāmatas un dokumentālās filmas: kopā ar Nora Ikstena sarakstītā “Deja un dvēsele” (2001), Ingrīdas Punkas “Slavenību rokraksti” (2001), Lijas Brīdakas “Vija Vētra: deja – mans mūžs” (2013), kā arī dokumentālās filmas “Vijaya” (2004, rež. Ināra Kolmane) un “The World of Vija Vetra” (2005, rež. Aleksandrs Kostičs). Fotogrāfe Guna Oškalna Vējiņa veidojusi vairākas mākslinieces daiļradei veltītas izstādes.
Vija Vētra bija Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere (1999) un Latvijas Republikas Ministru kabineta balvas laureāte (2018) par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas kultūrā un valsts attīstībā.
Viņas dzīve bija veltīta dejai, garīgai izaugsmei un cilvēka iekšējai brīvībai.
Izsakām visdziļāko līdzjūtību mākslinieces talanta cienītājiem.
Vijas Vētra FONDA vārdā izsakām visdziļāko pateicību Maijai Paegles kundzei Ņujorkā par atbalstu, sirsnību, iejūtību un rūpēm, ko Vija Vētra saņēma pēdējo grūto dzīves mēnešu laikā, kā arī par iespēju tiešsaistē sazināties ar mūsu mīļo Viju Vētru, teikt pateicības un kopīgas lūgšanas vārdus.
Vijas Vētra FONDA vārdā pateicamies mediķiem no Northwell Greenwich Village Hospital, West Village Rehabilitation and Nursing Center, Cobble Hill Health Center, kur Vija Vētra saņēma nedalītu uzmanību un rūpes, vienlaikus pārsteidzot visus ar savu izturību un gaišumu.
