Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs

Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs Mākslinieku pāra dzīvoklis - muzejs Rīgā, Elizabetes ielā 57a dz.26

Apartment - museum of artists couple. Riga, Elizabetes street 57a, apartment 26

Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs ir divām spilgtām Latvijas mākslas vēstures personībām, klasiskā modernisma pārstāvjiem veltīts muzejs, kas iekārtots abu mākslinieku memoriālajā dzīvoklī Rīgā, Elizabetes ielā 57a - 26. Romans Suta (1896-1944) bija ārkārtīgi radoša un daudzpusīga personība – viņš ne tikai gleznoja, noformēja un ilustrēja grāmatas, veidoja teātra izrāžu un kino filmu viz

uālo noformējumu, bet arī vadīja savu mākslas studiju, rakstīja presē apcerējumus par mākslu, nodibināja un darbojās porcelāna apgleznošanas darbnīcā Baltars, izstrādāja dizaina projektus mēbelēm un interjeru iekārtojumam. Savukārt Aleksandra Beļcova (1892-1981) bija gan apburoša un eleganta dāma, gan moderna un emancipēta sava laika sieviete, gan profesionāla māksliniece, kuras 20.gadsimta 20.-30.gadu darbiem – kubistiskajām ainavām, konstruktīvajām klusajām dabām, portretiem un Baltars porcelāna apgleznojumiem – piemīt augsta mākslinieciskā kvalitāte un risinājuma savdabība. Muzeja kolekciju veido apmēram 4000 Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas mākslas darbi, tai skaitā gleznas, apgleznoti porcelāna priekšmeti, tušas zīmējumi, akvareļi, trauku, kostīmu un skatuves noformējumu meti, kā arī memoriālās mēbeles, sadzīves priekšmeti un arhīva materiāli – fotogrāfijas, vēstules, apbalvojumi, izstāžu katalogi un citi dokumenti. Ekspozīcija veidota kā inscenēts mākslinieku mājokļa iekārtojums, kurā var iepazīties ar Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas dzīvi caur trim aspektiem: radošo darbību, sabiedrisko dzīvi un ģimeni. Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs savas telpas cenšas veidot kā vietu, kur pulcējas dažādi kultūras procesos ieinteresēti cilvēki. Tāpēc regulāri tiek organizēti dažādi pasākumi, kas aptver vizuālo un lietišķo mākslu, teātri, kino, mākslas zinātni, televīziju, mūziku un citas kultūras jomas, ar kurām bija saistīti abi mākslinieki un viņu ģimenes locekļi.

--

The Museum of Romans Suta and Aleksandra Beļcova is historical apartment of two prominent figures in the history of Latvian art - representatives of Classical Modernism. Museum is situated in Riga, 57a Elizabetes Street, Apt. 26. Romans Suta (1896-1944) was a brilliantly creative and multitalented person who painted, designed and illustrated books, designed stage and film sets as well as headed his own art workshop, published essays on art and developed a concept of a national constructivist design style which he implemented by founding his Baltars porcelain painting workshop and designing furniture and interior decors. Aleksandra Beļcova (1892-1981) was a charming and elegant lady - both a modern and liberated woman of her time and professional artist. Her works dated from the 1920s-1930s - cubist landscapes, constructivist still-lifes, portraits and porcelain paintings created at the Baltars workshop - attract with their high artistic quality and the original execution. The collection of the Museum of Romāns Suta and Aleksandra Beļcova comprises some 4000 works of art including paintings, hand-painted porcelain objects, ink drawings, watercolours as well as porcelain, costume and stage set design sketches. Authentic furniture, household objects and archive materials such as: photographs, letters, exhibition catalogues and other documents are contained in the collection. The permanent display of the Museum of Romans Suta and Aleksandra Beļcova was set up as a narrative of three aspects of the two artists’ lives: their art, social activities and family. The Museum of Romans Suta and Aleksandra Beļcova aims to develop its premises as a venue for gatherings of people who are interested in various cultural processes. To this end, the museum hosts events which cover the areas in which the artists and their family worked: the visual and applied arts, theatre, cinema, art history, television and music, etc.

🥰 Sirsnīgu un mīlestības pilnu Māmiņdienu!Fotoattēlā: Māksliniece Aleksandra Beļcova ar meitu Tatjanu Sutu un mazmeitu I...
10/05/2026

🥰 Sirsnīgu un mīlestības pilnu Māmiņdienu!

Fotoattēlā: Māksliniece Aleksandra Beļcova ar meitu Tatjanu Sutu un mazmeitu Ingu Sutu. Autors nezināms. 1953. SBM krājums

08/05/2026

🎪 LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejs jaunākā izstāde veltīta leģendārās un spilgtās personības Romana Sutas daiļradei, atzīmējot mākslinieka 130. jubilejas gadu.

Kurators: Jānis Siliņš
Scenogrāfs: Ivars Noviks

Izstāde tapusi sadarbībā ar Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs.

🎭 Kopā ar LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejs aicinām nosvinēt mākslinieka Romana Sutas 130. gadskārtu!Latvijas Kultūras ak...
06/05/2026

🎭 Kopā ar LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejs aicinām nosvinēt mākslinieka Romana Sutas 130. gadskārtu!

Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejā Āgenskalnā no rītdienas, 2026. gada 7. maija, līdz 13. jūnijam būs skatāma izstāde “Romanam Sutam – 130”. Tā veltīta mākslinieka ieguldījumam scenogrāfijā Latvijas dramatisko teātru un Latvijas Nacionālās operas iestudējumos 20. gadsimta 20.–30. gados.

Romans Suta (1896–1944) atstājis bagātīgu un daudzveidīgu radošo mantojumu, būdams viens no sava laikmeta mākslas procesu aktīviem veidotājiem un interpretētājiem. Viņš bija jaunu izteiksmes līdzekļu meklētājs un erudīts teorētiķis, plaši pazīstams kā modernisma gleznotājs, grafiķis, grāmatu ilustrators, kā arī lietišķās mākslas un dizaina meistars. Nozīmīgu vietu viņa daiļradē ieņem scenogrāfija, kurā ierastos iluzorās skatuves gleznieciskos principus aizstāj modernistiski konstruktīvas, arhitektoniski organizētas telpas koncepcija.

Izstādē apmeklētājiem būs iespēja aplūkot teātra dekorāciju metus un kostīmu skices no Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs krājuma, kas tapušas 20. gadsimta 20.–30. gados. R. Sutas skatuves noformējumu raksturo funkcionāls telpas plānojums, ģeometrizētas formas un izteiksmīgs, kontrastains krāsu lietojums.

“Romana Sutas veidotajām scenogrāfijām raksturīga īpaši uzmanīga pieeja iestudējuma pamatmateriālam – lugas, baleta vai operas tēmai; sev viņš vienmēr atvēlējis palīga lomu, un to viņam nevar pārmest,” monogrāfijā “Romans Suta” (2016) raksta Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja vadītāja Nataļja Jevsejeva, piebilstot: “tomēr Sutas darbs teātrī, vismaz dažās izrādēs, augstu vērtējams ne tikai viņa daiļrades kontekstā, bet arī latviešu scenogrāfijas mākslā kopumā.”

Viens no ievērojamākajiem mākslinieka darbiem teātrī ir scenogrāfija izrādei “Princese Turandota”, kuras pirmizrāde Jelgavas Latviešu teātrī notika 1926. gadā. Skatuves dekorācijās izmantotās vienkāršotās, ģeometriskās formas spilgti atklāj Sutas modernisma pieredzi. 1933. gadā viņš scenogrāfijā I. Stravinska baletam “Pulčinella” atkārtoti pievēršas kubisma ietekmētiem itāļu delartiskās komēdijas tēliem, radot izsmalcinātus, dekoratīvi krāsainus un stilizētus kostīmus.

Izstādes materiālos – metos, skicēs un izrāžu fotogrāfijās – būs aplūkojami arī Rīgas Strādnieku teātrī uzvestās Valtera Hāzenklēvera komēdijas “Laulības slēdz debesīs” (1929) un Latvijas Nacionālajā teātrī tapušā Austras Ozoliņas-Krauzes lugas “Katrīna” iestudējuma (1930) vizuālie risinājumi, kā arī 1939. gadā izveidotā scenogrāfija izrādei “Īrisa” Latvijas Nacionālajā operā, sniedzot plašāku ieskatu Romana Sutas darbībā teātra mākslā.

🧙‍♀️ Norises vieta:
Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejs
Eduarda Smiļģa iela 37, Rīga

🇱🇻🌱 Sveicam Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas dienā!Muzejs glabā 20. gs. 30. gadu sākumā mazās Tatjanas Sutas...
04/05/2026

🇱🇻🌱 Sveicam Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas dienā!

Muzejs glabā 20. gs. 30. gadu sākumā mazās Tatjanas Sutas rakstītu vēstuli mammai, māksliniecei Aleksandrai Beļcovai — par savu ikdienu, piedzīvojumiem, vērojumiem un draudzību ar meiteni vārdā Latvija.

Latvija Kuršinska (1919, Rīga–1969, Kanbera, Austrālija), vēlākā filoloģe, rakstnieka Andreja Kurcija un mākslinieces Lūcijas Kuršinskas meita — vārds, kas mums šodien nozīmē valsti, toreiz bija arī kāda cilvēka vārds: dzīvs, tuvs un personisks.

Latvija sākas cilvēku savstarpējā saiknē un attiecībās.

Lai Latvijas bērni vienmēr var augt droši, mierā un savā brīvā zemē — ar piederības sajūtu Latvijai.

"Rīts. Tabakas dūmu miglā pie galda sēž vīrs un zīmē. Elektriskās spuldzes gaismai jaucoties ar rīta krēslu, pret darbnī...
28/04/2026

"Rīts. Tabakas dūmu miglā pie galda sēž vīrs un zīmē. Elektriskās spuldzes gaismai jaucoties ar rīta krēslu, pret darbnīcas logu iezīmējas dīvains cilvēka siluets — varens seglveida galvaskauss, augsta, velvēta piere, pastrups, mazliet uzrauts deguns, sulīga, uz priekšu izvirzīta apakšlūpa, zobos pīpe. Nobružātais, krāsām notrieptais svīteris slēpj muskuļotu, spēcīgu augumu. Brīdi pa brīdim no pīpes paceļas un piepīpētajā istabā izkūst dūmu gredzens, bet uz grīdas nokrīt papīra lapa. Liekas, ka dūmu virpuļu pacelšanās un katras jaunas lapas krišanas noskaņotajā ritmā slēpjas kāda noslēpumaina kopsakarība. Uz galda mētājas vairāki šķīvji — paletes ar sakaltušām akvareļkrāsām un izspiestām guašas tūbu desiņām. Krāsām pa vidu jaucas izsmēķētu cigarešu gali, pelni, nolietotas žiletes, atplēstas aploksnes, pusizdzerta kafijas tase, vairākas melnās tušas pudelītes un stikla burciņas ar duļķainiem ūdeņiem, kur atmirkst dažāda biezuma otas. Platā galda virsa ar uzsprausto zīmēšanas papīru līdzīga ģeogrāfiskai kartei - dažādos virzienos tur rindojas skaitļi un vārdi. Varētu domāt, ka šis cilvēks nodarbojas ar augstāko matemātiku, ja visapkārt neņirbētu krāsainas, pusapžuvušas, vēl slapjas lapas ar neskaitāmiem vienas un tās pašas vāzes variantiem. Tuvāk aplūkojot, izrādās, ka ikvienai lapai ir mazliet savādākas krāsas un ar citu izteiksmes niansi ievilkts dekoratīvais motīvs - dejotāju pāris tautastērpos. Plašās darbnīcas grīda no vienas vietas nosēta ar negulētas nakts ražu.

Pulksten septiņos noskan griezīgs modinātājs. No blakustelpas izskrien meitene.

"Sušetiņ, kurus man nest uz Kuzņecovu?" — noprasa bārdas rugājiem apaugušais vīrs. Bērns veikli ložņā pa izmētātajiem papīriem un pasniedz viņam lapu žūksnīti. Vīrs izklāj atlasītos zīmējumus uz veclaicīgā dīvāna, uzmet tiem nicīgu skatienu, dažus atliek sāņus. Tad viņš saģērbjas, sarullē šīs pāris lapiņas un izmetas pa durvīm. Mākslinieks Romans Suta aizsteidzas savās dienas gaitās — kārtot daudzos darba pienākumus un nenomaksātos rēķinus."

(Tatjana Suta siltās atmiņās par tēvu)

🌟 Romanam Sutam — 130!

Šodien īpaši godinām mākslinieku, kura neparastās personības jauda un intelektuālais jaunrades gars ir nozīmīgs Latvijas mākslas vēsturē un arīdzan kultūras dzīvajos procesos joprojām.

🎉 Viesi ir gaidīti visu šo nedēļu ierastajā laikā, arī piektdien, 1. maijā.

🎨 Aleksandra Beļcova. Romana Sutas portrets. 20. gs. 30. gadu pirmā puse. Papīrs, pastelis. SBM krājums

Šodien māksliniekam Romanam Sutam - 130! 🎊Ar prieku, pateicību un lepnumu padalāmies ar pirmajiem šīs svētku dienas svei...
28/04/2026

Šodien māksliniekam Romanam Sutam - 130! 🎊

Ar prieku, pateicību un lepnumu padalāmies ar pirmajiem šīs svētku dienas sveicieniem no Latvijas Nacionālais arhīvs 💗

🎬✨ Priecājamies par mūsu Elizabetes ielas kaimiņa — Kino "Splendid Palace" — novērtējumu, iekļaujot 1923. gadā radīto ki...
24/04/2026

🎬✨ Priecājamies par mūsu Elizabetes ielas kaimiņa — Kino "Splendid Palace" — novērtējumu, iekļaujot 1923. gadā radīto kinoteātri “Eiropas kino kultūras dārgumu” sarakstā.

Visus, kurus saista eksistenciāli daudzslāņainā melanholijas tēma ar tās seno un bagāto vēsturi Eiropas kultūrā, vedinām skatīties kino (šogad savu 70. jubileju svin lieliskais dāņu režisors un scenārists Lars fon Trīrs), kā arī aicinām uz Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs izstādi “Melancholia imaginativa”.

🪐 “Melancholia” (tulkojumā no grieķu valodas — “melnā žults”) senatnē tika uzskatīta ne tikai par vienu no temperamentu iezīmēm, bet arī par kaiti, kas ietekmē cilvēka domas un psihi. Renesansē attieksme pret melanholiju mainījās — to sāka uzlūkot kā ģēnija, domātāja un zinātnieka pazīmi. Itāļu filozofs Marsīlio Fičīno šo melanholijas paveidu nosauca par “Melancholia imaginativa”, saistot cilvēka spēju uz introspekciju un jūtīgumu ar iztēli, fantāziju un radošo domāšanu.

Foto: Kaspars Teilāns
Ekspozīcijas skats

Sirsnīgi sveicam mūsu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja jauno direktori Ivetu Derkusovu! 🏛️🎨✨
23/04/2026

Sirsnīgi sveicam mūsu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja jauno direktori Ivetu Derkusovu! 🏛️🎨✨

Latvijas Nacionālo mākslas muzeju vadīs Iveta Derkusova! 👏🏻🏛️🎉

✨ Atklātajā konkursā uz Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktora amatu Latvijas Republikas Kultūras ministrija izveidotā komisija 13 pretendentu vidū kā piemērotāko izraudzījusies līdzšinējo LNMM direktores vietnieci krājuma darbā, Latvijas Muzeju padomes priekšsēdētāju Ivetu Derkusovu. Jaunā LNMM direktore amata pienākumus uzsāks pildīt 12. maijā.

🎤 “Konkursa komisijas vērtējumā konkursa uzvarētāja Iveta Derkusova pilnībā atbilst visām vadības kompetencēm, kas nepieciešamas liela muzeja direktoram – kā stiprās puses izceļamas plānošanas, organizēšanas un procesu vadības prasmes, spēja deleģēt uzdevumus un fokusēties uz rezultātu sasniegšanu,” pauž komisijas priekšsēdētāja, KM valsts sekretāre Dace Vilsone.

🎤 “LNMM kā mūsu tautas identitātes saglabāšanai un uzturēšanai vitāli nozīmīgai atmiņas institūcijai ir būtiska darbības nepārtrauktība, jo īpaši šajos ģeopolitiskās un ekonomiskās nenoteiktības apstākļos.

📌 Manas galvenās prioritātes būs: nodrošināt stabilu, ilgtspējīgu un sabalansētu LNMM pārvaldību, vienlaikus akcentējot muzeja komandas noturības un motivācijas nozīmi muzeja stratēģisko mērķu sasniegšanā; attīstīt reģionāli konkurētspējīgu izstāžu un pakalpojumu piedāvājumu, kā arī stiprināt muzeja kā profesionāla, sabiedrības interesēs strādājoša, piekļūstama un iekļaujoša nozares līdera reputāciju; 2028. gadā pēc rekonstrukcijas atvērt apmeklētājiem Mākslas muzeju ARSENĀLS – kā Latvijas vadošo institūciju 20. gadsimta otrās puses un 21. gadsimta mākslas pētniecībā, interpretācijā un pieejamībā, kā arī kā dinamisku kultūrvietu starpdisciplinārām laikmetīgās mākslas norisēm,” izvirzītās prioritātes un vienlaikus arī izaicinājumus jaunajā amatā nosauc Iveta Derkusova.

No sirds apsveicam! ✨🏛️🤍

Foto: Oskars Artūrs Upenieks / Latvijas Republikas Kultūras ministrija

🎊 Sestdien, 18. aprīlī, svinēsim Starptautisko Personību muzeju dienu. Seši Rīgas muzeji (Raiņa un Aspazijas māja, Aleks...
14/04/2026

🎊 Sestdien, 18. aprīlī, svinēsim Starptautisko Personību muzeju dienu.

Seši Rīgas muzeji (Raiņa un Aspazijas māja, Aleksandra Čaka muzejs, Ojāra Vācieša muzejs, Jāņa Akuratera muzejs, Žaņa Lipkes memoriāls un Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs-dzīvoklis) aicina uz akciju "Neatrastā un Atrastā. Zināmā un Nezināmā", kurā apmeklētājiem visas dienas garumā būs iespēja iepazīt dažādus stāstus par sievietēm - viņu dzīvi un attiecībām, ietekmi un klātbūtni kultūrā un vēsturē.

🎨 Mūsu stāsts, protams, būs par Aleksandru. Par meistaru un Aleksandru.

Azartiski pašpārliecinātais Romans Suta (1896-1944) un eleganti rimtā Aleksandra Beļcova (1892-1981) bija viens no spilgtākajiem Latvijas 20. gadsimta 20.–30. gadu mākslinieku modernistu pāriem.
Viņu personības un radošie temperamenti bija atšķirīgi, taču šī pretišķība radīja īpašu auglīgu spriegumu un savstarpēju iedvesmu.
R. Sutas un A. Beļcovas kopdzīve piedzīvoja savstarpējas tuvināšanās un attālināšanās viļņus un ne vienu vien dramatisku attiecību pavērsienu, tomēr saikne starp viņiem nepazuda nekad.
Gan Aleksandrai, gan Romānam lielākā kaislība vienmēr bija māksla — kaislība, kas vienlaikus vienoja un izaicināja.
Kad 1941. gadā laulātie tomēr izšķīrās, jau pēc nedēļas Suta bija klāt, lūdzot Beļcovu atkal kļūt par viņa sievu, pretējā gadījumā pat draudot nošauties. Laulība tika noslēgta vēlreiz, taču drīz pēc tam viņš devās prom... Pēc gadiem Aleksandra par Romanu teica: viņš bija ekspansīvs cilvēks, bet – visinteresantākais Rīgā!

Stāsts risināsies uz mākslinieces darbu fona izstādē "Melancholia imaginativa. Tēlu īpatnības Aleksandras Beļcovas portreta žanra glezniecībā".

Ieejas biļete: 3,- EUR

10/04/2026
🌱 Lieldienu laikā pavasaris ver vaļā pasauli plašāku un atgādina, cik daudzām redzamām un neredzamām saitēm visi esam si...
05/04/2026

🌱 Lieldienu laikā pavasaris ver vaļā pasauli plašāku un atgādina, cik daudzām redzamām un neredzamām saitēm visi esam sieti.

🌟 Priecīgus un labvēlības piepildītus Gaismas svētkus!

Sveicienam pievienojam Tatjanas Sutas 1938. gadā mammai māksliniecei Aleksandrai Beļcovai sūtītu Lieldienu kartīti, ko zīmējis fotogrāfs Voldemārs Upītis, kurš drīz kā operators kļuva arī par Romana Sutas kolēģi filmā "Kaugurieši" (1941).

Address

Riga

Opening Hours

Tuesday 11:00 - 19:00
Wednesday 11:00 - 18:00
Thursday 11:00 - 18:00
Friday 11:00 - 18:00
Saturday 11:00 - 18:00

Telephone

+37167288800

Alerts

Be the first to know and let us send you an email when Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs posts news and promotions. Your email address will not be used for any other purpose, and you can unsubscribe at any time.

Contact The Establishment

Send a message to Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs:

Share

Category