12/06/2023
JAUNUMS no izdevniecības “Upe tuviem un tāliem” - izdoti Mārtiņa Brauna “Koncertieraksti” vinilplates formātā.
Tikko izdotajā platē ieskaņoti divi simfoniskie darbi.
1975. gadā komponētā simfoniskā balāde “Tālavas Taurētājs” ir Mārtiņa Brauna diplomdarbs, absolvējot Jāzepa Vītola Latvijas valsts konservatoriju. Skaņdarbs piedzīvojis tikai divus publiskus atskaņojumus un jaunākais no tiem,,kas skanējis Latviešu mūzikas lielkoncertā 2022. gadā Latvijas Nacionālās operas orķestra un diriģenta Aivja Gretera sniegumā, ir iekļauts šajā Koncertierakstu izdevumā.
Kad 2004. gadā tika ieplānots Latvijas Nacionālā teātra rekonstruētās ēkas atklāšanas pasākums, teātris pasūtināja Mārtiņam Braunam muzikālu skaņdarbu ar Māras Zālītes vārdiem “Poēma par Skatuvi.” Kā dažkārt notiek, Braunu vairāk iedvesmoja pats remonta jeb vecā pārradīšanas motīvs un tapa skaņdarbs kamerorķestrim “Poēma par Remontu”. Tomēr darba saturs ir interpretējams daudz plašāk, – Mārtiņš uzskatīja, ka šī mūzika ir par viņa paša dzīvi:
"Teātris – cita realitāte. Teātris – sapņu pasaules makets. Ko nevar dzīvē – to var teātrī. No kā bija bail dzīvē… nebaidījos teātrī.
Vārdos nevaru formulēt visu, ko jūtu ar sirdi, un vai vajag? Mani vārdi var sašaurināt un padarīt viennozīmīgu to, ko gribu pateikt mūzikā. “Poēma par Remontu” ir instrumentāls darbs trīs daļās. Laiks, kad sajauktas prioritātes “radīt” vai “ražot”. Glezniecībā, mūzikā, teātrī, televīzijas filmās. Ražot, lai pārdotu un atkal pirktu, vai radīt, lai runātu no sirds uz sirdi. Dzīvība vai lieta, priedes vai zāģmateriāli, draugs vai pircējs. Šis periods jāpārvar. Neatlaidība, pacietība, enerģija... Laiks, kad teātris nav mājās. Remonts pa visām līnijām. Atmiņu sentiments, gaišums, smeldze... Un cauri visam spēle, radošs azarts kā ideāls.
Valša vai polonēzes īsas vīzijas... Uztveriet nopietni, uztveriet kā joku, kā melno humoru, uztveriet kā troksni – tās Jūsu iespējas – vienalga, tikai neesiet aizslēgti. “Poēma par Remontu” sākas un beidzas ar melodiju. Šai tēmai ir arī vārdi, bet tos izlēmu paturēt pie sevis. Dziedāt bez vārdiem, darīt bez vārdiem, mīlēt (arī “šo valsti”) – bez vārdiem. Ja atcerēsieties melodiju vai dzirdēsiet to vairākreiz – saceriet vārdus paši. Un dziediet!"
