25/08/2026
Augusta nogalē mūzībā devies Jānis Dimants – Lizuma Tautas muzikantu orķestra mākslinieciskais vadītājs, tubists, patiess Lizuma patriots un novada kultūras dzīves pukstējošā sirds. Viņa aiziešana ir milzīgs, neaptverams zaudējums ikvienam, kuram bija tas gods Jāni pazīt, uzklausīt viņa stāstus vai muzicēt plecu pie pleca.
Jānis bija spilgta, inteliģenta personība ar plašu redzesloku, nevainojamu humora izjūtu un dzirkstošu asprātību. Būdams burvīgs sarunu biedrs un lielisks stāstnieks, viņš spēja aizraut ikvienu klātesošo. Viņš ar neviltotu aizrautību un vislielāko lepnumu iesaistījās Lizuma kultūras norisēs, uzturot dzīvu novada muzikālo garu un radot vietu, kur satikties mūzikai, dziesmai un priekam.
Atvadu fotogrǎfijǎ Jānis paliek mūsu atmiņās tieši tāds – ar gaišu, siltu smaidu sejā un uzticamo tubu rokās. Šajā mirklī iemūžināts viss viņa būtības spēks: patiesa mīlestība pret Tēvzemi un mūziku, nesatricināms dzīvesprieks un pamatīgums. Tuba viņa rokās nebija tikai instruments; tā bija viņa sirdsbalss un orķestra pamats – stabils, silts un pamatīgs, tāpat kā viņš pats. Raugoties viņa dzirkstošajā smaidā, gribas atbildēt ar to pašu un izjūtot klusu pateicību par katru kopā pavadīto brīdi.
Lai gan dzīve un ceļojumi Jāni bija veduši cauri tālām pasaules malām, no Portugāles līdz pat Japānai, viņš vienmēr ar sirdi atgriezās mājās – Lizumā. Plašajā pasaulē redzētais viņam sniedza dziļu atziņu par to, kas dzīvē ir patiesi svarīgs. Lielpilsētu kņada, troksnis un dīvainās cilvēku attiecības viņa acīs nobālēja dzimtās mežmalas miera un patiesuma priekšā.
Lizums viņam bija patvērums, spēka un miera avots. Kā savulaik atzina pats mākslinieks: „Ja man ir brīva diena, es daudz labprātāk braucu uz šejieni un, ja man ir divas brīvas dienas, noteikti esmu Lizumā.” Šeit viņš remdēja dvēseles nogurumu – ziemā slēpojot un slidojot, jebkurā gadalaikā strādājot mežā, vasarā kopjot dārzu vai saimniekojot "Skrīņukalnā". Un brīžos, kad gribējās pabūt vienatnē, sakārtot domas un atgūt spēkus, viņš ņēma makšķeri un devās pie upes, lai klusumā pārcilātu būtiskāko un gūtu skaidrību par pasaules norisēm.
Jāņa Dimanta devums Lizuma kultūrai, viņa neizsīkstošā mīlestība pret dzimto pusi, dzirkstošie smiekli un dzīvesgudrie stāsti paliks neizdzēšami ierakstīti novadnieku atmiņā. Viņa tuba ir apklususi, taču viņa iedvesmotais gars un atstātās pēdas turpinās dzīvot mūsos.
Izsakām visdziļāko līdzjūtību Jāņa Dimanta ģimenei, tuviniekiem, orķestru saimēm un visai Lizuma kopienai, viņu mūžības ceļos pavadot.
Lai dzimtās mežmalas miera pilnais klusums, līdzcilvēku dziļā cieņa un mīlestība viņu pavada mūžībā.🙏🙏🙏
