18/03/2026
Mīļā Sandra Bondarevska , ar dziļu sirsnību mēs šodien apsveicam Tevi 70. dzimšanas dienā!
Kad pandēmijas migla 2020.–2021. gadā aptvēra visu pasauli – un Eiropu it īpaši –, teātri un kori bija spiesti klusēt, mēģinājumi notika attālināti vai vispār neiespējami, publika bija aiz logiem un maskās. Tieši tad, kad viss šķita iesprostots, Tu radīji un uzticēji mums “Miglā iesprostotie”. Tas nebija tikai iestudējums. Tas bija mūsu kopīgais elpas vilciens cauri bailēm, izolācijai un neziņai. Tavs teksts, Tavs redzējums kļuva par glābiņu – par veidu, kā mēs, koris, varējām atkal sanākt kopā (kaut vai mazās grupiņās, ar distanci, ar stingriem noteikumiem), dziedāt un just, ka esam dzīvi.
Tu ne tikai režisēji. Tu mūs turēji kopā tajos tumšajos mēnešos. Katrs Tavs “pagaidi… vēl dziļāk”, katrs klusais paskatiens caur ekrānu vai masku, katrs mirklis, kad mēs beidzot varējām dziedāt vienā telpā – tas viss bija kā gaismas stari caur miglu. Mēs dziedājām Tavus vārdus, un tie kļuva par mūsu pašu stāstu par to, kā nezaudēt cilvēcību, kad pasaule apstājas. Tu mūs redzēji– cauri mūsu balsīm, cauri mūsu bailēm, cauri brīžiem, kad paši sev neticējām. Un mēs iznācām no tiem mēģinājumiem citādi: stiprāki, jūtīgāki, pateicīgāki par katru kopā pavadīto mirkli.
70 gadi… Tas ir desmitiem izrāžu, nakšu bez miega, asaru un smaidu, cilvēku, kuri Tevis dēļ ir kļuvuši labāki, dziļāki, cilvēcīgāki – arī pandēmijas laikā, kad māksla šķita trausla kā nekad. Mēs esam tikai mazs, bet tik bezgalīgi pateicīgs fragments no Tava milzīgā mantojuma.
No sirds vēlam Tev, lai:
- Tavas acis joprojām spīd ar to pašu uguni, kas lika mums dziedāt caur maskām un asarām;
- sirds atrod mieru par visu, ko esi atdevusi – arī tad, kad pasaule lika palikt mājās;
- ik rīts sagaida ar jaunu, klusu prieku par to, ka esi tieši tāda, kāda esi – nepadodoša, radoša, īsta;
- apkārt ir cilvēki, kuri Tevi apskauj nevis par to, ko Tu esi izdarījusi, bet par to, kas Tu esi;
- un lai migla, kas reizēm atgriežas (gan pasaulē, gan sirdī), vienmēr izklīst – jo Tu zini ceļu cauri tai labāk par jebkuru citu.
Paldies, ka pandēmijas vidū ļāvi mums būt daļai no Tavas pasaules. Paldies, ka iemācīji mums ne tikai dziedāt, bet just – pat tad, kad viss šķita iesprostots. Paldies, ka joprojām mums esi – dzīva, īsta, neaizstājama.
Lai šī jubileja ir silta kā vecu draugu apskāviens pēc ilgiem mēnešiem bez satikšanās, dziļa kā Tavas labākās izrādes un spoža kā brīdis, kad mēs beidzot varējām noņemt maskas un piecelties kājās kopā ar skatītājiem – pārpilni ar pateicību.
Ar milzu cieņu, pateicību un mīlestību,
Tavs koris La'Ir🎭🤍
