14/06/2026
14.06.2026. Gricgales kroga dārzā atkal zied jasmīni. Krogs sapucēts vasarai gluži kā pirms gada, kad kroga dārzā pulcējāmies Ķuzānu dzimtas aicināti uz atvadu mielastu pēc kroga saimnieces, skolotājas, rakstnieces, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieres Lūcijas Ķuzānes pelnu guldīšanas Mēmeles kapsētā. Arī pērn atcerējāmies represētos gricgaliešus, kuru piemiņai atmodas sākumā stādījām piemiņas kokus gar Vēžu ceļu.
1941. gada jūnija deportācija bija viena no plašākajām staļiniskā režīma veiktajām iedzīvotāju piespiedu pārvietošanas akcijām gan deportēto skaita, gan aptvertās teritorijas ziņā. Izsūtīšana notika galvenokārt pēc “šķiriskām pazīmēm”. Arestēto vidū daudz bija lauku iedzīvotāju, kurus represēja galvenokārt kā Latvijas aizsargu organizācijas biedrus. 1941. gada 13. un 14. jūnijā vienas nakts laikā uz PSRS tālajiem apgabaliem aizveda vairāk nekā 15 400 Latvijas iedzīvotājus – vīriešus, sievietes un bērnus. Represijas 1941. gada 14. jūnijā nesa iznīcību un postu ne tikai deviņām neretiešu dzimtām, kopā 26 cilvēkiem, bet arī kaimiņu pagastu ļaudīm un visai Latvijai.
Sēlijas patriote Lūcija Ķuzāne grāmatā “Mūsu mūžu dienas Sēlijā” (Talsi, 2021) pieminējusi 1941. gada 14. jūnijā deportētos gricgaliešus Minnu Butāni, Vēžu saimniecības veco saimnieci un viņas radinieci Madi Bomani, kuras mirušas brauciena laikā un izmestas no ešelona nezināmā vietā, tādēļ nav uzrādītas izvesto sarakstos. L. Ķuzāne secina: “Ne ziņas, ne miņas, it kā abas vecenītes šai pasaulē nekad nebūtu dzīvojušas”. Taču Lūcija Ķuzāne bija gricgaliete, pazina un atcerējās gan Vēžu mājas, gan abas sievietes. Deportēts tika arī jaunais Vēžu saimnieks Valdis Valdmanis (dzim. 1911), kurš Minnai Butānei radinieks. Viņam tā norakstīja mājas un saimniecību, kad pašai vairs nebija spēka saimniekot. Pavisam maz Valdis paspēja atrasties jaunā saimnieka godā. Nāca “tālais brauciens”. Valdmanis nomira pēc gada Kirova rajona Vjatlaga nometnē.
Sieviešu, bērnu, gados veco cilvēku izsūtīšanu pamatoja ar ģimenes galvas arestu. Arestētos ieslodzīja dažādās PSRS Iekšlietu tautas komisariāta labošanas darbu nometnēs. Pilnīgi precīzu deportēto skaitu nav iespējams noteikt, jo ne visu deportēto uzskaites lietas ir saglabājušās vai arī tās neatrodas Latvijā. Turklāt, cilvēkus, kuriem bija izdevies izvairīties no aizturēšanas 14. jūnijā, turpināja tvarstīt un arestēt līdz pat kara sākumam.
